Atvaļinājums – izvēle vai nepieciešamība?

Tik ļoti gaidīts ir atvaļinājuma laiks. Brīdis, kad varam atpūsties no ikdienas darbiem, nedaudz ilgāk pagulēt, nedaudz vairāk paslinkot, vai gluži pretēji – doties aktīvās atpūtas izaicinājumos. Lai gan katram citādāks, atvaļinājums mums visiem ir ne vien patīkams, bet arī ļoti vajadzīgs. Atvaļinājums nav tikai ekstra, bet nepieciešamība, lai ikdienā varētu dzīvot veselīgāk un strādāt efektīvāk. Un, protams, justies labi.


Ilgāk un veselīgāk


Atpūties cilvēks ir veselīgs cilvēks – šo aksiomu atbalsta arī dati. Atvaļinājumus varam cieši saistīt ar sirds veselību, uz to norāda vairāki ilggadēji pētījumi, piemēram Framingham Heart Study un The Helsinki Businessmen Study, kura ietvaros pētnieki daudzu gadu garumā sekoja līdzi tā dalībniekiem – vīriešiem ar paaugstinātu sirds slimību risku. Pētījumos izgaismojās: ilgāk un veselīgāk dzīvoja tie vīrieši, kuri regulāri izmantoja atvaļinājumus.

gif

Savukārt dalībnieku, kuri vairākus gadus dzīvoja bez atvaļinājuma, risks saskarties ar sirdstrieku palielinājās par aptuveni 30%, attiecībā pret saviem biedriem, kuri vismaz reizi gadā paņēma atpūtu no darbiem.

Līdzīgs pētījums veikts arī ar sieviešu dalību, un rezultāti atklājās līdzīgi – regulārs atvaļinājums un atpūta ir uzskatāma par vienu no sirds veselības stūrakmeņiem.

Pētnieki šos veselības ieguvumus skaidro gan ar zemāku stresa līmeni, kas cieši saistīts ar iespēju atvaļinājumā laikā atslēgties no darba jautājumiem un izgulēties, gan pozitīviem notikumiem un sajūtām, ko sniedz atvaļinājums – sociāliem kontaktiem, iespēju darīt to, kas pašam sagādā prieku un justies labi.


Darba produktivitāte un atvaļinājums


Par spīti ieguvumiem un tam, ka atvaļinājums pienākas pēc Darba likuma, ir darbinieki, kas izvēlas atvaļinājumu neņemt vai izņem to nepilnīgi. Viens no būtiskiem iemesliem tam ir bailes – “kā bez manis iztiks?”. Tā var būt vainas apziņa un nevēlēšanās radīt neērtības vadītājam vai kolēģiem, kas bieži iet roku rokā ar nedrošības sajūtu par darba vietu vai pārspīlētu nepieciešamību sevi pierādīt.

gif

Un tomēr: lai gan varētu šķist, ka cilvēks, kurš strādā īpaši garas darba stundas un atvaļinājuma laikā turpina darbus, darba devējam ir īpaši labs darbinieks, dati rāda ko citu.

Project: Off Time veiktais pētījums ASV norāda uz interesantu tendenci: darbiniekiem, kuri izņēma vairāk atvaļinājuma dienu, bija lielākas iespējas saņemt piemaksu vai paaugstinājumu, nekā tiem kolēģiem, kuri atvaļinājumu izmantoja nepilnīgi.

Savukārt auditoru kompānija Ernst & Young, veicot iekšējo pētījumu, noskaidroja, ka par katrām 10 stundām, ko darbinieks izmantoja atvaļinājumā, viņa ikgadējās novērtēšanas rezultāti auga par 8%. Bez tā, ka čaklākie atvaļinājumu ņēmēji izrādījās arī vieni no labākajiem darbiniekiem, pētījums atklāja, ka šie kolēģi arī mazāk izvēlējās pamest esošo darba vietu. Līdzīgas atziņas guva arī kāds Bostonas konsultāciju uzņēmums, kurš, pētot savus darbiniekus, nonāca pie secinājuma – labākie nebija tie darbinieki, kuri ilgāk strādāja, bet gan tie, kuri izmantoja atvaļinājumus.


Vai visi atvaļinājumi ir vienlīdz labi atvaļinājumi?


Protams, atvaļinājumi atšķiras - ne vienmēr “paņemt atvaļinājumu” nozīmē pozitīvus ieguvumus veselībai un labsajūtai. Ja viss atvaļinājums tiek izmantots cita darba veikšanai vai paiet stresa pilnā, slikti saplānotā ceļojumā, varam neizjust atvaļinājuma pozitīvos pienesumus.

gif

Uz to norāda arī 2010.gadā publicēts Nīderlandes pētījums: pētnieki, aptaujājot respondentus, secināja, ka lielā daļā gadījumu, atgriežoties pēc atvaļinājuma, cilvēki nav kļuvuši laimīgāki. Iztērēta nauda, laiks, enerģija plānošanai – taču atgriežoties no atvaļinājuma, ceļojumiem dzīve nebija “gājusi uz augšu”.


Lai to izprastu, citi pētnieki no Institute of Applied Positive Research mēģināja atrast ideālā atvaļinājuma formulu. Šoreiz pētnieki pievērsās tieši ceļojuma formas atvaļinājumiem, un novēroja to - jo stresaināks un sliktāk izplānots bijis ceļojums, jo mazāk prieka tas radīja ceļojuma noslēgumā, un jo zemāks bija enerģijas līmenis pēc atgriešanās. Visstresainākie bija tie ceļojumi, kas izplānoti pēdējā mirklī, ar lielām neskaidrībām par galamērķi, transporta iespējām, ko pavada liela nedrošības sajūta.


Kā sagatavoties savam “ideālajam” atvaļinājumam?

  • Atrodi īsto atvaļinājuma garumu. Daži pētnieki lēš, ka optimālais atvaļinājuma garums ir 8 dienas. Tas ir brīdis, kad atvaļinājums sasniedz savu sajūtu augstāko punktu: ir pagājis pietiekams laiks, lai atpūtos, izgulētos un izbaudītu brīvo laiku, bet neliktu arī garlaikoties. Pie tam darbā vari atriezties ar apziņu – man šogad priekšā vēl šādi atvaļinājumi!

  • Saplāno darbus laicīgi. Varbūt arī Tu esi izjutis sajūtu – šķiet, visi pasaules darbi gluži kā sniegs “uzkrīt” uz galvas tieši pēdējā nedēļā pirms atvaļinājuma. Kā, lai vispār aiziet atvaļinājumā? Mēģini saplānot darbus laicīgi un ne vēlāk kā divas nedēļas iepriekš pārrunāt tos ar vadītāju un klientiem. Izvērtē prioritātes, kurus darbus vari deleģēt, bet kurus – atstāt pēc atvaļinājuma.

  • Mazāk dažkārt ir labāk. Protams, ka atvaļinājuma laikā gribas paspēt visu. Taču neuzliec uz sevi pārāk daudz: atvaļinājumam tomēr jābūt par atpūtu, tādēļ ieplāno arī savas “slinkās dienas”. Arī, ja dodies ceļojumā, atceries, visu apskatīt Tev, iespējams, neizdosies – taču viena laiska diena vienmēr noder patīkamai atpūtai un palīdz uzkrāt enerģiju.

  • Satiec “vietējos”. Ja dodies ārvalstu ceļojumā, pētnieki novērojuši, ka pozitīvu pienesumu ceļojumam sniedz komunikācija ar kādu no vietējiem iedzīvotājiem – lieliski, ja zini šo cilvēku jau iepriekš. Tas var sniegt gan atbalstu, gan mazināt neskaidrības sajūtu, kas bieži pavada ceļojumus nezināmas lokācijās.

  • Mēģini atslēgties no darba. Līdz ar tehnoloģijām, bieži rodas sajūta, ka esam 24/7 pieejami darbam. Sasniedzamībai ir savas priekšrocības, taču arī savi mīnusi – nespēja pārslēgt domas no darba jautājumiem, trauksmes sajūta. Tādēļ mēģini vismaz atvaļinājuma laikā iztikt bez e-pastiem un darba zvaniem – vēlams šo jautājumu jau laicīgi sakārtot darba vietā, lai atrastu veidus, kā Tevi aizvietot.

  • Izgulies. Viens no galvenajiem pozitīvajiem atvaļinājuma aspektiem, kuru īpaši izceļ arī pētnieki, ir miegs. Lai arī pēc atvaļinājuma turpinātu izjust pozitīvas emocijas un enerģiju, piedomā pie kārtīga un netraucēta miega. Tas mazinās stresa līmeni, palīdzes ar emociju regulāciju un, protams, atjaunot enerģijas rezerves un uzlabos kognitīvos procesus – atmiņu, koncentrāciju, darba spējas.

gif

Avoti:

https://www.psychologytoday.com/intl/blog/the-heart/201305/take-vacation-your-health

https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1878764917300426

https://hbr.org/2016/07/the-data-driven-case-for-vacation

https://www.inc.com/lolly-daskal/4-scientific-reasons-why-vacation-is-awesome-for-you.html?fbclid=IwAR10Jk2_lxnVRrMM_W8jJiC5mPwKIEXAxZ2s98AsWaUqdSlC3T-az6MGS2E

https://hbr.org/2014/02/when-a-vacation-reduces-stress-and-when-it-doesnt

https://www.huffingtonpost.ca/2017/09/15/8-days-is-the-perfect-vacation-length-study-says_a_23211082


Laima Buša Vesels Birojs projekta veidotāja


Šis raksts sākotnēji publicēts Latvijas Sarkanais Krusts Tautas Veselības gadagrāmatā 2021.