Pēdējos gados arvien biežāk nākas pielāgoties dzīvei laikā, kurā stabilitāte vairs ne vienmēr šķiet pašsaprotama. Karš Ukrainā, politiskā un ekonomiskā spriedze, ziņas par drošības riskiem reģionā, droni, robežu jautājumi, dezinformācija un cenu svārstības – tas viss var kļūt par ikdienas emocionālo fonu arī tad, ja mūsu pašu dzīvē tajā brīdī “nekas nav noticis”. Bieži situācijās, kad trūkst skaidrības un drošības sajūtas, mūsu prāts sāk meklēt draudus. Tas mēģina mūs pasargā

Kas notiek, kad cilvēks pārstāj ticēt, ka viņa rīcībai ir nozīme? Šis jautājums nav tikai personisks. Tas ir arī darba vides, organizāciju un sabiedrības jautājums. Mēs daudz runājam par krīzēm, drošības zudumu, konkurētspēju, izdegšanu, pārmaiņām un nenoteiktību. Taču daudz retāk runājam par to, kas šādos apstākļos palīdz cilvēkam, komandai vai sabiedrībai saglabāt spēju izturēt un rīkoties, ne tikai pielāgoties, bet arī turpināt meklēt risinājumus, uzņemties iniciatīvu un

Dzīvesspēku bieži saistām ar izturību – spēju turpināt, neskatoties uz nogurumu, šaubām vai sarežģītiem apstākļiem. Šis priekšstats nav nepareizs, taču tas ir nepilnīgs. Ilgtermiņā dzīvesspēks neaprobežojas tikai ar spēju “izturēt”. Kas patiesībā ir dzīvesspēks, un kāpēc tas kļūst par vienu no svarīgākajām profesionālajām prasmēm? Psiholoģijā dzīvesspēks (angļu val. resilience) tiek skaidrots kā dinamisks adaptācijas process, kas ļauj cilvēkam saglabāt funkcionēšanu, atjaunot

Darbs pie ekrāniem kļuvis par neatņemamu ikdienas daļu daudzās profesijās. Taču ilgstoša redzes slodze var radīt virkni simptomu, kurus nereti sākumā nepamanām. Daudzi cilvēki, kuri regulāri strādā pie ekrāniem, kādā brīdī izjūt redzes diskomfortu – dažos pētījumos tas novērots līdz pat 90% gadījumu . Šo parādību dēvē par digitālo redzes nogurumu ( Digital Eye Strain ). Tas var izpausties kā galvassāpes, redzes miglošanās, sausuma sajūta vai izteikts nogurums dienas beigās.

Kur pazūd motivācija? Neirozinātne liecina, ka šis kritums bieži nav saistīts ar gribasspēka trūkumu, bet ar to, kā smadzenes apstrādā atlīdzības signālus. Šajā rakatā vairāk par to, kas ir dopamīns, kas ietekmē mūsu motivācijas sistēmu... un - vai "dopamīna detokss" ir īsts?

Psihoemocionālā veselība un labbūtība nosaka ne tikai to, kā mēs jūtamies. Tā tieši ietekmē arī koncentrēšanos, sadarbību un lēmumu kvalitāti darba vidē. Tāpēc esam izstrādājuši strukturētu e-mācību materiālus,“Psihoemocionālā labbūtība darbā un ārpus tā”, ko iespējams integrēt savas organizācijas mācību sistēmā. Kurss palīdzēs attīstīt stresa vadības prasmes, emocionālo regulāciju, apzinātību un atbalstošus domāšanas ieradumus.

Labbūtības mēnesis darbā

Ko redzēsim labbūtības un veselības veicināšanas jomā arvien vairāk? Esam apkopojuši veselības veicināšanas un labsajūtas jomas tendences - sākot no nervu sistēmas labbūtības un pašregulācijas līdz kognitīvo ilgtspēju un sieviešu veselības jautājumiem.

Pirmā psiholoģiskā palīdzība ir starptautiski atzīta pieeja, ko izmanto, piemēram, Sarkanā Krusta organizācijas visā pasaulē. Tā māca, kā strukturēti un droši reaģēt, kad cilvēks nonāk akūtā emocionālā krīzē – pirms situācija pāraug nopietnākās psiholoģiskās grūtībās, konfliktos vai darbnespējā.

Pēc svētkiem kļūst aktuāls jautājums: vai prieks tiešām ir kaut kas, ko piedzīvojam tikai īpašos brīžos, vai arī tas ir resurss, ko varam apzināti veidot ikdienā? Šajā rakstā skaidrosim negativitātes aizspriedumu (negativity bias) un pievērsīsimies metodēm, kā mērķtiecīgi radīt vairāk prieka mirkļu ikdienā un kāpēc tas ir tik svarīgi. Aplūkosim jēgpilnas izbaudīšanas, plūsmas stāvokļa un pateicības jēdzienus.

Prieks, laime un apzinātība ir būtiski labbūtības elementi, īpaši saspringtā ikdienā un gada noslēgumā. Rakstā aplūkojam, kā apzinātība un arī nelieli ieradumi un izvēles palīdz pamanīt prieka mirkļus un veidot ilgtspējīgu subjektīvo labbūtību – nevis kā pienākumu, bet kā saudzīgu praksi. Vesels Birojs piedāvā praktiskas nodarbības un mācības labbūtības vairošanai darbā un ikdienā, balstoties mūsdienu psiholoģijas pieejās.

Mums visiem vajag drošības sajūtu – tā ir viena no cilvēka pamata vajadzībām. Kad lietas ir prognozējamas un saprotamas, mēs funkcionējam vislabāk. Taču mūsdienu realitātē stabilitāte ir kļuvusi par retumu, un nenoteiktība – par jauno normu.Tas tieši trāpa mūsu vajadzībā pēc drošības. Arī darba vidē to saredzam skaidri: “Vesels Birojs” veidotajās aptaujās darbinieki gandrīz vienmēr kā lielāko stresa avotu nosauc tieši nenoteiktību vai informācijas trūkumu. Vienlaikus pētījumi

Ik gadu Latvijā un visā pasaulē novembrī tiek pievērsta īpaša uzmanība vīriešu veselībai. Viena no pazīstamākajām iniciatīvām ir vīriešu veselības kampaņa “Movembris”, kuras laikā tiek aktualizētas ar vīriešu veselību saistītas problēmas, stāstīts par ārstēšanās un profilakses iespējām, un vīrieši tiek aicināti savlaicīgi veikt veselības pārbaudes.

Kafijas popularitāte pasaulē turpina pieaugt, un arvien jauni pētījumi pierāda tās pozitīvo ietekmi uz veselību – no antioksidantu bagātības līdz prāta asuma un koncentrēšanās veicināšanai. Tomēr daudziem joprojām ir šaubas: vieniem kafija saistās ar bažām par kuņģa dedzināšanu, citi vēlas to gatavot mājās, bet katra diena mēdz būt kā laimes spēle – vai šodien tā garšos tik labi, kā gribētos? Es esmu Ilze Laukalēja-Broka, PhD , kafijas pētniece ar maģistra grādu uztura zinātn

Vai zināji, ka līdz pat 90–97% cilvēku izjūt diskomfortu, strādājot ar ekrāniem ? Nogurums, sausuma sajūta, asarošana vai neskaidra redze...

Sadarbībā ar neirozinātnes speciālisti un pētnieci Agnesi Ušacku, esam sagatavojušu informāciju par 7 ieradumiem, kas palīdz saglabāt prāta mundrumu un aizsargā pret kognitīvo spēju pasliktināšanos.

Sabiedrības veselības kontekstā pieaugoši tiek uzsvērta nepieciešamība ierobežot cukura patēriņu - īpaši, lai mazinātu hronisku slimību riskus. Bet - kāpēc viens apstājas pie vienas konfektes, kamēr citam gribas “izēst visu pieliekamo”? Šajā rakstā meklēsim atbildes: kā attīstīt veselīgākas, apzinātākas attiecības ar saldumiem: bez vainas, bet ar līdzsvaru.

Atvaļinājums ir tikai aisberga redzamā daļa – profesionāla atpūta sākas jau ikdienā. Mūsdienu darba vidē, kur robežas starp darbu un atpūtu kļūst arvien izplūdušākas, spējas atjaunoties kļūst par jaunu profesionālu prasmi. Šajā rakstā uzzināsi, kā apzināti ieviest mikroatpūtu savā darba dienā, kāpēc dopamīna pārslodze kavē atpūtu un kā elpošanas tehnikas var kļūt par Tavu ikdienas jaudas avotu.

Vēlamies iepazīstināt Tevi ar Vesels Birojs lekotri - psiholoģijas doktori, geštaltterapeiti, RSU docētāju, divu grāmatu autori - Elīnu...

Aizvien biežāk tiek runāts par emocionālās inteliģences nozīmi un psiholoģisko drošību darba vidē un ikdienā. Tajā pašā laikā sabiedrībā...