Emocionāls līdzsvars laikā, kad apkārt ir daudz neziņas

Pēdējos gados arvien biežāk nākas pielāgoties dzīvei laikā, kurā stabilitāte vairs ne vienmēr šķiet pašsaprotama. Karš Ukrainā, politiskā un ekonomiskā spriedze, ziņas par drošības riskiem reģionā, droni, robežu jautājumi, dezinformācija un cenu svārstības – tas viss var kļūt par ikdienas emocionālo fonu arī tad, ja mūsu pašu dzīvē tajā brīdī “nekas nav noticis”.

Bieži situācijās, kad trūkst skaidrības un drošības sajūtas, mūsu prāts sāk meklēt draudus. Tas mēģina mūs pasargāt: paredzēt, sagatavoties, kontrolēt situāciju.

Cilvēks var turpināt iet uz darbu, vadīt sanāksmes, atbildēt uz e-pastiem un vienlaikus fonā just trauksmi, dusmas, bezpalīdzību vai nogurumu.

Dažkārt šīs emocijas nav ļoti skaļas. Tās drīzāk izpaužas kā saspringums ķermenī, grūtības koncentrēties, aizkaitināmība, vēlme nepārtraukti pārbaudīt ziņas vai sajūta, ka “kaut kas nav labi”.

Šādā laikā ir svarīgi sev atgādināt: tas, ka jūtamies satraukti vai ievainojami, nenozīmē, ka ar mums kaut kas nav kārtībā. Emocijas ir cilvēciska reakcija uz notiekošo. Tās var mūs brīdināt, palīdzēt ieraudzīt savas vērtības un sagatavot rīcībai. Taču emocijas nav pavēle uzreiz rīkoties. Tās ir informācija, ar kuru varam apieties uzmanīgi.

Bailes, trauksme un kontroles zonas

Palīdzoši var būt saprast, ko tieši mēs izjūtam – bailes vai trauksmi.

Bailēm bieži ir konkrēts objekts: “Es baidos, ka nevarēšu sazvanīt ģimeni”, “Es baidos, ka nezināšu, kā rīkoties.” Šādos gadījumos var palīdzēt praktiska sagatavošanās – piemēram, pārrunāt ģimenes saziņas plānu, pierakstīt svarīgākos tālruņa numurus, pārskatīt 72 stundu gatavības ieteikumus vai sagatavot pirmās nepieciešamības lietas.

Trauksme bieži ir vispārīga. Tā ir neziņas sajūta: “Kas būs tālāk?”, “Vai mēs esam drošībā?”, “Vai pasaule kļūst arvien bīstamāka?” Trauksmei ne vienmēr ir viens konkrēts risinājums, tāpēc mēģinājumi visu “izdomāt līdz galam” var tikai pastiprināt iekšējo spriedzi.

Tad noder vienkāršs jautājums: vai es šobrīd risinu kaut ko praktisku, vai tikai "griežos domu karuselī”?

Var palīdzēt arī kontroles zonu princips:

Ārpus manas kontroles: ģeopolitiskie lēmumi, citu valstu rīcība, ziņu plūsma, ekonomikas svārstības, citu cilvēku komentāri un viedoklis.

Daļēji manā ietekmē: tas, kādu informāciju patērēju, kā runāju ar bērniem, kolēģiem vai tuviniekiem, kā reaģēju uz baumām, kā piedalos savā kopienā.

Manā tiešajā kontrolē: pauze pirms reakcijas, ziņu pārbaudīšanas biežums, miega režīms, kustības, sociālo saikņu uzturēšana, praktiska sagatavošanās, palīdzības meklēšana, ja kļūst par smagu.

Tas nenozīmē vienaldzību pret notiekošo. Tieši otrādi – tas palīdz savu enerģiju novirzīt tur, kur tā tiešām var būt palīdzoša.

Ko šādā laikā var darīt darba vieta?

Politiskā un drošības spriedze nav tikai “privātās dzīves jautājums”. Tā ienāk arī darba vidē – caur cilvēku koncentrēšanās spējām, miegu, savstarpējo komunikāciju, aizkaitināmību, baumām, informācijas pārslodzi un vadītāju spēju noturēt skaidrību.

HR un vadītāju uzdevums nav atrisināt ģeopolitisko situāciju vai kļūt par terapeitiem. Taču organizācija var radīt vidi, kurā cilvēkiem ir mazāk haosa un vairāk skaidrības.

Palīdzoši var būt:

• atzīt, ka laiks var būt emocionāli sarežģīts;

• komunicēt iespējami skaidri un bez liekas dramatizēšanas;

• nepieļaut baumu un nepārbaudītas informācijas izplatīšanu darba čatos;

• atgādināt par uzticamiem informācijas avotiem un krīzes tālruņiem;

• dot telpu īsai sarunai vai pauzei, ja noticis īpaši satraucošs notikums;

• respektēt, ka cilvēki reaģē dažādi – kādam vajag runāt, kādam vajag klusumu;

• stiprināt vadītāju prasmes atpazīt emocionālu pārslodzi komandā;

• pārrunāt praktiskus rīcības scenārijus, lai mazinātu bezpalīdzības sajūtu.

Dažreiz atbalsts sākas ar ļoti vienkāršiem teikumiem: “Es redzu, ka šis Tevi satrauc.”“Vai Tev šobrīd vajag praktisku palīdzību vai vienkārši, lai kāds uzklausa?”“Pirms šo pārsūtām tālāk, pārbaudām avotu.”“Paņemam piecas minūtes pauzi un tad turpinām.”

Darba vidē īpaši svarīgi ir saglabāt ritmu un pēc iespējas lielāku paredzamību. Ja ārējā pasaule šķiet nestabila, skaidra darba organizācija, saprotamas prioritātes un cilvēcisks vadības tonis var kļūt par būtisku drošības sajūtas avotu.

Dažas nelielas metodes, ko ikviens var izmantot ikdienā

Ne vienmēr ir nepieciešams sarežģīts labsajūtas plāns. Dažkārt pietiek ar nelielām darbībām, kas palīdz ķermenim un prātam atgriezties šeit un tagad.

😮‍💨 Izelpa garāka par ieelpu. Ieelpojiet, skaitot līdz četri, un izelpojiet, skaitot līdz seši. Atkārtojiet vairākas reizes. Tas var palīdzēt mazināt ķermeņa gatavības režīmu.

👁️ Sajūti ķemeni. Sajūti, kā pēdas pieskaras grīdai. Nosauciet sev trīs lietas, ko redzat, divas, ko dzirdat, un vienu, ko sajūtat ķermenī. Tas palīdz atgriezt uzmanību no automātiskām domām uz konkrēto brīdi.

⏱️ Ziņu un sociālo tīklu limits. Informācija ir vajadzīga, bet nepārtraukta ziņu pārbaudīšana ne vienmēr palielina drošību. Tā var palielināt spriedzi.

Kad ar pašu spēkiem var nepietikt?

Ne katra spēcīga reakcija ir trauma, un arī ne katrs stress nozīmē, ka nepieciešama profesionāla palīdzība. Tomēr ir vērts būt uzmanīgiem, ja cilvēkam ilgstoši ir grūti izgulēties, parādās panikas sajūta, uzmācīgas domas, izteikta bezpalīdzība, nespēja funkcionēt ikdienā vai domas par paškaitējumu.

❗️ Šādos brīžos nav jāpaliek vienam. Latvijā pieejams valsts apmaksāts diennakts krīzes tālrunis 116123, kur iespējams saņemt pirmo psiholoģisko palīdzību.

Ja pastāv tūlītējs apdraudējums dzīvībai, veselībai, drošībai, apkārtējai videi vai īpašumam, jāzvana uz 112.

Praktiska gatavība mazina emocionālo haosu

Emocionālā gatavība nenozīmē visu paredzēt. Taču tā var samazināt haosu brīdī, kad jārīkojas.

“Mierīgā laikā” ir vērts pārrunāt rīcības plānu kā ģimenē, tā arī organizācijā: kā sazināsimies, kur meklēsim informāciju, kas ir mūsu prioritātes, kur atrodas svarīgākās lietas un kā rīkosimies, ja pazūd elektrība, sakari vai jāpieņem ātri lēmumi.

Latvijā pieejami arī 72 stundu gatavības materiāli, kas palīdz saprast, kā sagatavoties krīzes situācijām un parūpēties par sevi pirmajās diennaktīs. Savukārt informācijas drošībai noder Valsts kancelejas “Rokasgrāmata pret dezinformāciju”, kurā apkopoti praktiski ieteikumi, kā atpazīt un mazināt dezinformācijas ietekmi.

Lai šos resursus būtu vieglāk pārskatīt, Vesels Birojs ir izveidojis arī informatīvu tīmekļvietni riciba.veselsbirojs.lv, kur vienuviet apkopota informācija par rīcību apdraudējuma situācijās – šūnapraides brīdinājumiem, gaisa apdraudējumu, evakuāciju, gatavošanos un uzticamiem kontaktiem. Tā var kalpot kā praktisks sākuma punkts darbiniekiem, vadītājiem un organizācijām, lai nenoteiktā situācijā būtu vieglāk saprast, kur meklēt informāciju un kādi ir pirmie rīcības soļi.

Šāda informācija un sagatavošanās var sniegt kaut nelielu drošības sajūtu, kas rodas no skaidrības: “Es nevaru kontrolēt visu, bet es varu būt sagatavotāks.

Psiholoģiskā noturība un emocionālā higiēna sarežģītos laikos

Krīzes un nenoteiktības laikā psiholoģiskā noturība nenozīmē nepārtrauktu pozitivitāti vai spēju “vienkārši saņemties”. Tā biežāk izpaužas daudz ikdienišķāk – kā spēja saglabāt kontaktu ar realitāti, rūpēties par sevi un citiem, nepavairot haosu un pievērst uzmanību tam, ko šobrīd iespējams ietekmēt.

Emocionālā higiēna nozīmē apzināti rūpēties par savu iekšējo līdzsvaru – atpazīt savas emocijas, ievērot informācijas patēriņa robežas, meklēt atbalstu un saglabāt ikdienas ritmu arī tad, kad apkārtējā vide rada spriedzi.

Mēs nevaram pilnībā paredzēt nākotni vai kontrolēt ārējos notikumus. Taču varam veidot ikdienu, kurā ir vairāk skaidrības, savstarpēja atbalsta un cieņpilnākas attiecības gan ar sevi, gan citiem.

Vesels Birojs mācības un atbalsta pasākumi

Vesels Birojs sadarbībā ar psiholoģijas zinātņu doktori, geštaltterapeiti Elīnu Zelčāni, līderības treneri Eviju van der Beek un apzinātības pasniedzēju Ansi Jurģi Stabingi piedāvā nodarbības par emocionālo higiēnu, trauksmes mazināšanu, palīdzošiem domāšanas ieradumiem, emocionālo noturību un dzīvesspēka uzturēšanu sarežģītos laikos.

Nodarbības iespējams organizēt klātienē vai attālināti, pielāgojot saturu darbiniekiem, vadītājiem vai komandām, kurām svarīgi stiprināt emocionālo drošību, savstarpēju atbalstu un spēju saglabāt skaidrību neziņas apstākļos.

Nodarbību aprakstus atrodi šeit:

Mācības par emocionālo noturību un miera vairošanu - Vesels Birojs.pdf

Download PDF • 899KB

Bieži tiešie vadītāji, HR un darba aizsardzības speciālisti ir tie, kuriem nākas atbalstīt savus kolēģus, vienlaikus cenšoties saglabāt arī savu emocionālo līdzsvaru un atrast īstos vārdus, lai palīdzētu apkārtējiem. Šādos gadījumos labs atbalsts var būt praktiska mācību programma “Pirmā psiholoģiskā palīdzība” ar klīnisko un veselības psiholoģi Kristīni Vaguli.

📩 Raksti, lai uzzinātu vairāk: info@veselsbirojs.lv