10 labbūtības tendences 2026. gadā

Laima Buša
Feb 9
2 min read

Updated: Feb 10

Ko redzēsim labbūtības un veselības veicināšanas jomā arvien vairāk? Esam apkopojuši veselības veicināšanas jomas tendences.

Nesen publicēts jaunākais Global Wellness Summit ziņojums par labbūtības un veselības tendencēm 2026. gadam. Mums ir prieks ar to padalīties, jo tajā iezīmētās pārmaiņas lielā mērā atspoguļo arī to, ko arvien skaidrāk sākam novērot. Un daudzas no tām tieši atsaucas arī uz darba vides un darbinieku labbūtības jautājumiem.

Labbūtības un veselības veicināšanas tendences 2026

Ziņojumā iezīmēti vairāki galvenie virzieni, kas šobrīd būtiski pārveido veselības un labbūtības jomu.

1. Pārmērīgas pašoptimizācijas mazināšanās

Cilvēki nogurst no nepārtrauktas “hustle” kultūras un nemitīgas pašuzlabošanās. Jau iepriekš esam runājuši arī par “labbūtības izdegšanu” – situāciju, kad pašaprūpe kļūst par vēl vienu pienākumu sarakstu ar augstām ekspektācijām pret sevi.

Arvien vairāk cilvēku meklē atjaunošanos, emocionālo līdzsvaru un cilvēcisku pieredzi, kas palīdz funkcionēt ilgtermiņā.

💡Ieinteresēja? Iesakām Vesels Birojs mācību tēmu: "Elpošana kā pašregulācijas rīks" ar Kasparu Vendeli, kurā pētām tik būtisku (un vienmēr līdzesošu) nervu sistēmas regulācijas rīku - savu elpu.

2. Sieviešu veselības izvirzīšanās centrā

Strauji pieaug uzmanība hormonālajai veselībai, dzīves cikla specifikai un darba vides pielāgošanai dažādām veselības vajadzībām. Ilgstoši liela daļa veselības pētījumu un protokolu balstījās datos, kas primāri iegūti no vīriešu populācijas, tādēļ pieaug pieprasījums pēc sieviešu veselībai specifiskas pieejas gan medicīnā, gan darba vidē.

Tas nozīmē arī organizācijām arvien biežāk pārskatīt savus risinājumus, ņemot vērā dažādas fizioloģiskās un dzīves cikla atšķirības.

💡 Ieinteresēja? Iesakām Vesels Birojs mācību tēmu: "Izzināt sevi un justies labāk: nodarbība īpaši sievietēm" ar uztura zinātnieci un auglības atpazīšanas metodes konsultanti Gitu Ignaci - par hormonālām svārstībām dzīves laikā, sievietes cikliskumu, kā arī dzīvesveida un uztura izmaiņām, lai veicinātu hormonālo un emocionālo līdzsvaru ikvienā mēneša un dzīves brīdī.

3. Ilgmūžības paplašināšanās jaunās jomās

Ilgmūžība vairs nav tikai medicīnas vai klīniku jautājums – tā arvien vairāk ienāk dzīvesveidā, mājokļu vidē, tehnoloģijās un ikdienas infrastruktūrā. Ziņojums norāda uz jaunu pieeju, kur veselības uzturēšana notiek nepārtraukti – caur vidi, paradumiem, agrīnu diagnostiku un personalizētiem risinājumiem, kas atbalsta veselību ilgtermiņā.

Prognozējams, ka ilgmūžības jautājumi kļūs arvien aktuālāki arī darba vides kontekstā, pieaugot darbinieku vidējam vecumam un organizācijām arvien vairāk pievēršoties ilgtspējīgas darba spējas uzturēšanai.

💡 Ieinteresēja? Iesakām Vesels Birojs mācību tēmu: "Kognitīvā ilgtspēja: Kā saglabāt prāta asumu ilgtermiņā" ar neirozinātnes speciālisti Agnesi Ušacku, lai izzinātu, kā parūpēties par savām smadzenēm un prāta asumu ilgtermiņā.

4. Labbūtība kā atbilde uz vides un sabiedrības krīzēm

Laikmetā, kur pieaug klimata, sociālās un informatīvās nestabilitātes izaicinājumi, labbūtība arvien vairāk tiek saistīta ar noturību, gatavību un spēju saglabāt psiholoģisko stabilitāti nenoteiktības apstākļos.

Līdzās profilaksei un veselīgam dzīvesveidam arvien nozīmīgāka kļūst arī drošības sajūtas veidošana, praktiskā gatavība un emocionālās noturības stiprināšana.

💡 Ieinteresēja? Šeit rekomendējam vairākas nodarbības par domāšanas ieradumiem, emociju vadību un dzīvesspēku (resilience) ar psiholoģijas zinātņu doktori, geštalt terapeiti Elīnu Zelčāni.

Mūsu skatījumā šie virzieni arvien skaidrāk parādās arī darba vidē – gan sarunās par nervu sistēmas pašregulāciju, sociālās piederības nozīmi, gan par kognitīvo veselību un ilgtspējīgu funkcionēšanu ilgtermiņā, nevis tikai īstermiņa produktivitāti.

Karuselī esam apkopojuši visas 10 ziņojumā izceltās tendences: