Kā gudri ieplānot Veselības mēnesi darbā? Par darbinieku veselības veicināšana un labbūtības iniciatīvām

Līdz pavasarim palikušas vien dažas nedēļas – īstais brīdis apzināti sagatavoties veselības mēnesim uzņēmumā vai organizācijā.

Darba vidē pavasaris bieži nāk kopā ar jaunu tempu, jauniem projektiem un gaidām. No darbiniekiem tiek sagaidīta enerģija, fokuss un iniciatīva, taču realitātē daudzi vēl joprojām izjūt ziemas nogurumu – samazinātu koncentrēšanos, acu un ķermeņa saspringumu, miega traucējumus un motivācijas svārstības.

Februāris ir labs brīdis, lai veselības un labbūtības aktivitātes ieplānotu un realizētu laicīgi – pirms kalendārs kļūst pārslogots un sācies atvaļinājumu laiks.

Veselības dienas, nedēļas vai mēnesis?

Vienreizēji veselības pasākumi var būt labs starts un iedvesmas impulss, taču arvien vairāk organizāciju tos papildina ar strukturētām iniciatīvām – tematiskām nedēļām, veselības mēnešiem vai aktivitāšu cikliem.

Šāda pieeja ļauj veselības tēmas ieviest pakāpeniski, piedāvājot dažādas, savstarpēji papildinošas aktivitātes un dodot cilvēkiem iespēju izvēlēties sev aktuālo un izmēģināt nelielus soļus, ko vieglāk integrēt ikdienā.

Praksē tas bieži palīdz:

• dot darbiniekiem lielāku izvēles brīvību izvēlēties sev aktuālās tēmas un aktivitātes;

• veicināt lielāku līdzdalību, jo dalība nav “viss vai nekas”, bet iespējams iesaistīties sev piemērotā veidā;

• radīt iespēju jaunās idejas uzreiz izmēģināt praksē, piemēram, apvienojot nodarbības ar nelieliem izaicinājumiem;

• pakāpeniski atbalstīt jaunu ieradumu veidošanos.

Kas jāņem vērā, plānojot veselības mēnesi un citas labbūtības iniciatīvas?

1. Plānot un izziņot laicīgi

Laicīga izziņošana dod darbiniekiem iespēju ieplānot dalību, savukārt organizācijai – pārdomāt komunikāciju un programmas struktūru.

Lieliski, ja darbinieki zina par plānotajām aktivitātēm jau mēnesi iepriekš un var sagatavoties laicīgi.

2. Balstīties reālās vajadzībās

Visefektīvākie pasākumi balstās datos un zināšanās par vajadzībām un darbinieku interesēm, piemēram, no:

• labbūtības un darba vides aptaujām,

• darba vides riska novērtējumiem,

• darbinieku atgriezeniskās saites,

• iepriekšējo aktivitāšu pieredzes.

Svarīga nianse – vienkāršs jautājums “Ko jūs gribētu?” ne vienmēr sniedz pilnu ainu. Labi darbojas piedāvājumu grozs ar vairākām izvēlēm, kur darbinieki var iesaistīties izvēlē un papildus ieteikt savas idejas.

3. Iesaistīt darbiniekus, bet nepārlikt visu atbildību

Ja darbinieki piedalās ideju radīšanā vai organizēšanā, iesaiste parasti pieaug – īpaši, ja cilvēki jūtas uzklausīti. Vienlaikus organizācijai joprojām jānodrošina struktūra un virziens.

4. Nepārblīvēt programmu

Pārāk daudz pasākumu var radīt pretēju efektu – lieliskas iespējas kļūst par papildu slodzi. Mazāk, bet pārdomātāk gandrīz vienmēr strādā labāk.

5. Miksēt klātieni un attālināto formātu

Ir tēmas un pasākumi, kuri gandrīz vienmēr labāk strādā klātienē, īpaši, ja vēlamies attīstīt prasmes, kurās nepieciešama sadarbība vai fiziska līdzdalība.

Iedomājies prasmi lietot ugunsdzēsības aparātu – labāk vienreiz pašam izmēģināt nekā vairākas reizes to redzēt vai par to dzirdēt!

Dažādas nodarbības iespējams realizēt arī hibrīda formā. Taču jāņem vērā – attālinātā formāta pieejamība parasti mazina klātienes dalību. Kā arī, nepieciešama īpaši rūpīga plānošana, lai ne tikai klātienes, bet arī attālinātā auditorija saņemtu kvalitatīvu pieredzi un justos iesaistīta.

6. Izmantot pirmsnodarbību aptaujas un sagatavot lektorus/trenerus

Īsas anonīmas aptaujas pirms nodarbībām palīdz:

• lektoriem pielāgot saturu,

• darbiniekiem uzdot sev svarīgus jautājumus anonīmi,

• paaugstināt pasākuma praktisko vērtību.

7. Domāt ne tikai par mācībām, bet arī par vidi

Ja vēlamies pārmaiņas, videi tās ir jāatbalsta. Piemēram, mērķis "biežāk izkustēties" ir saistīts ne tikai ar zināšanām "kā" un izpratni "kāpēc man tas ir svarīgi", bet arī ar fiziskās vides pieejamību (kur to darām?), paužu kultūru (vai tas pie mums ir pieņemts?), vadītāju iesaisti (vai mēs tiekam iedrošināti? ko dara pats vadītājs?), kā arī ar komunikāciju un atgādinājumiem, kas palīdz jaunās atziņas un prasmes pārvērst ikdienas praksē.

Apdomā, kā plānotās aktivitātes nostiprināt praksē.

Piemēram:

• atbalstot tās ar fizisko vidi – vizuāli atgādinājumi un iespējas praktizēt uzzināto ikdienā;

• vairojot kolēģu savstarpēju atbalstu, piemēram, piedāvājot iespēju atrast savu “accountability buddy” vai veidojot komandas izaicinājumus;

• integrējot principus ikdienas kultūrā un komunikācijā, piemēram, atgādinot par labām idejām intranetā vai aicinot vadītājus reflektēt par vērtīgām praksēm komandas sapulcēs;

• vadītājiem rādot piemēru. Jo tieši vadītāji nosaka, kas ir un kas nav atbalstāms darba vidē.

  
  

8. Kombinēt dažādus formātus un aktivitātes

Lai veselības mēnesis sasniegtu plašāku darbinieku loku, vērtīgi kombinēt dažādus formātus: izglītojošas nodarbības, praktiskas aktivitātes un brīvprātīgus izaicinājumus. Piemēram, mācības par kustību vai enerģijas vadību var papildināt ar praktiskajām nodarbībām vai soļu vākšanas izaicinājumu.

Svarīgi atcerēties – veselības iniciatīvu mērķis nav panākt, lai visi piedalās visās aktivitātēs, bet gan piedāvāt dažādus veidus, kur ikviens darbinieks var atrast sev piemērotāko.

9. Atskatīties uz paveikto

Dažkārt ātrajā ritmā pēc tematiskā mēneša vai nedēļas noslēgšanās skrienam jaunos darbos. Taču vērtīgi ir atskatīties uz pasākumu norisi:

-       Cik daudz kolēģu piedalījās? Kāds bija aktivitātes līmenis dažādos pasākumos?

-       Kādas ir atsauksmes? Ko kolēģi visvairāk novērtēja?

-       Ko varam mācīties no šīs pieredzes un paņemt nākotnei?

Kādas tēmas ir īpaši aktuālas pavasarī?

Veidojot veselības nedēļu vai mēnesi, svarīgi skatīties uz cilvēku holistiski: ķermeni, prātu un ikdienas paradumiem.

Pavasara periodā īpaši interesantas varētu būt šādas tēmas:

🏃🏼‍♂️ Kustība un fiziskā veselība

• ergonomika un veselīgas atpūtas pauzes,

• labāka ķermeņa izpratne un apzinātība,

• kriešanas pamati veselībai.

👁️ Redze un darbs ar ekrāniem

• acu noguruma mazināšana,

• redzes ergonomika,

• praktiski ieteikumi darbam ar ekrāniem.

⚡️ Uzturs un enerģija

• uztura nozīme enerģijas uzturēšanai dienas laikā,

• kafija un veselība.

• personīgās enerģijas vadība.

🧠 Kognitīvā un mentālā labbūtība

• miega kvalitāte un atjaunošanās,

• elpošana kā pašregulācijas mehānisms,

• motivācija no neirozinātnes perspektīvas.

Iedvesma, nevis maratons

Viens no svarīgākajiem principiem – veselībai nav jābūt sacensībām.

Pat nelieli, regulāri soļi: kustība, saruna, jauna atziņa, neliela ieradumu maiņa, bieži rada noturīgāku efektu nekā vienreizējs intensīvs pasākums.

Ko tas dod organizācijai?

Strukturēti labbūtības un veselības veicināšanas pasākumi var:

• uzlabot darbinieku labsajūtu un fokusu,

• stiprināt komandas saliedētību,

• veicināt veselības un pašaprūpes izpratni,

• atjaunot radošo enerģiju,

• veidot vidi, kur cilvēki jūtas pamanīti un atbalstīti.

Ar ko sākt?

Ja plāno pavasara aktivitātes jau tagad, aktualizētais Vesels Birojs mācību un nodarbību tēmu katalogs var būt labs sākumpunkts – gan klātienes, gan attālinātiem formātiem dažādu nozaru komandām.

Vesels Birojs nodarbību tēmu katalogs ziema-pavasaris 2026.pdf

Download PDF • 22.83MB

Ja vēlies pārrunāt, kā veselības nedēļu vai mēnesi pielāgot tieši Tavai organizācijai, droši raksti: info@veselsbirojs.lv

Labbūtības iniciatīvu mērķis nav izveidot perfektu programmu, bet radīt vidi, kurā cilvēkiem ir iespēja spert mazus, reālus soļus pretī labākai pašsajūtai.