Kas ir dzīvesspēks (resilience) un kāpēc tas ir svarīgs darba vidē?

Dzīvesspēku bieži saistām ar izturību – spēju turpināt, neskatoties uz nogurumu, šaubām vai sarežģītiem apstākļiem. Šis priekšstats nav nepareizs, taču tas ir nepilnīgs. Ilgtermiņā dzīvesspēks neaprobežojas tikai ar spēju “izturēt”.

Kas patiesībā ir dzīvesspēks, un kāpēc tas kļūst par vienu no svarīgākajām profesionālajām prasmēm?

Psiholoģijā dzīvesspēks (angļu val. resilience) tiek skaidrots kā dinamisks adaptācijas process, kas ļauj cilvēkam saglabāt funkcionēšanu, atjaunoties un pielāgoties mainīgajiem un nenoteiktajiem apstākļiem.

Dzīvesspēks: vairāk nekā spēja izturēt

Lai gan dzīvesspēku ietekmē virkne ārēju faktoru, būtiska loma ir arī tam, kā mēs interpretējam notiekošo. Viena un tā pati situācija var tikt piedzīvota kā drauds vai kā izaicinājums – un šī interpretācija tiešā veidā ietekmē mūsu reakciju, emocijas un turpmāko rīcību.

Šajā ziņā dzīvesspēks cieši saistīts ar domāšanas elastību – spēju pamanīt automātiskās reakcijas un, ja nepieciešams, tās pārskatīt. Nevis ignorēt grūtības, bet apzināti izvēlēties, kā uz tām reaģēt.

Kā uzsver psiholoģijas doktore un geštaltterapeite Elīna Zelčāne: “Dzīvesspēks veidojas nevis brīžos, kad viss ir kārtībā, bet tajos brīžos, kad sastopamies ar grūtībām un mācāmies uz tām reaģēt citādi nekā līdz šim. Vienlaikus dzīvesspēks nav spēja izturēt arvien lielāku slodzi. Tā ir spēja laikus pamanīt, kas ar mums notiek, un attiecīgi pielāgot savu rīcību.”

Šī perspektīva būtiski maina to, kā skatāmies uz spēku un noturību – no “izturēt par katru cenu” uz spēju pārslēgties un mainīt pieeju, kad ierastās stratēģijas vairs nav efektīvas.

Kā dzīvesspēks izpaužas praksē?

Lai gan dzīvesspēku bieži uztveram kā vienotu spēju, praksē tas izpaužas vairākos veidos. Vienkāršots skatījums iekļauj trīs būtiskus aspektus:

1) Noturība (resistance) – spēja saglabāt stabilitāti stresa apstākļos. Šajā gadījumā stress vai izaicinājums būtiski neizjauc cilvēka psiholoģisko un funkcionālo līdzsvaru. Cilvēks spēj turpināt darboties relatīvi nemainīgā līmenī, saglabājot fokusu, emocionālo regulāciju un virzību uz mērķiem.

2) Atjaunošanās (recovery) – spēja pēc slodzes atgūt spēkus un atgriezties funkcionēšanā.Šajā gadījumā stress vai krīze uz laiku izjauc funkcionēšanu, taču cilvēks spēj pakāpeniski atgriezties savā ierastajā līmenī. Tas ietver gan fizisku, gan emocionālu atjaunošanos, un bieži vien prasa apzinātu paužu un atpūtas plānošanu.

3) Pārkārtošanās (reconfiguration) – spēja pielāgoties pārmaiņām un radīt jaunu funkcionēšanas veidu. Tas nozīmē ne tikai turpināt iesākto, bet, ja nepieciešams, mainīt pieeju, pārskatīt prioritātes un atrast citādus risinājumus.

Šie trīs virzieni kopā veido dzīvesspēku kā dinamisku procesu – dažās situācijās tas nozīmē spēju turpināt un saglabāt stabilitāti, citās – pielāgoties pārmaiņām un atgūties pēc slodzes, bet vēl citās – būtiski mainīt ierasto pieeju un pārstrukturēt savu rīcību.

Kāpēc dzīvesspēks ir kritiski svarīgs darba vidē?

Mūsdienu darba vide kļūst arvien dinamiskāka. Informācijas apjoms pieaug, prasības mainās, un nenoteiktība kļūst par ikdienu. Šādos apstākļos profesionālo sniegumu arvien mazāk nosaka tikai zināšanas vai tehniskās prasmes.

Izšķiroša kļūst spēja regulēt emocijas, saglabāt fokusu un pieņemt lēmumus arī situācijās, kurās nav skaidru atbilžu. Dzīvesspēks šajā kontekstā nozīmē spēju apzināti izvēlēties piemērotāko rīcības stratēģiju, nevis vienkārši turpināt strādāt uz izsīkuma robežas.

Tas nav par vienu “pareizo” stratēģiju, bet par elastīgu spēju izvēlēties to, kas konkrētajos apstākļos nodrošina visefektīvāko funkcionēšanu. Tieši šī spēja ir pamats ilgtspējīgam sniegumam – ilgtermiņā saglabājot gan efektivitāti, gan veselību un motivāciju.

Kā dzīvesspēks izpaužas organizācijās?

Viens no dzīvesspēka pētniecības pamatlicējiem, psihiatrs Michael Rutter, uzsver, ka“dzīvesspēks nav individuāla īpašība, bet gan dinamiska mijiedarbība starp cilvēku un vidi.” Organizācijās tas izpaužas kā spēja saglabāt sadarbību, virzību un skaidrību arī sarežģītās situācijās. Darbinieki šādā vidē izjūt jēgu savam darbam, spēj sadarboties arī domstarpību apstākļos un fokusējas uz risinājumiem, nevis vainīgā meklēšanu.

Savukārt vadības līmenī dzīvesspēks nozīmē spēju radīt psiholoģiski drošu vidi, skaidri definēt prioritātes un normalizēt grūtības kā daļu no darba procesa. Tieši šāda vide ļauj cilvēkiem ne tikai funkcionēt, bet arī attīstīties.

Dzīvesspēks kā attīstāma prasme

Svarīgi uzsvērt, ka dzīvesspēks nav fiksēta, tikai iedzimta īpašība, kas dažiem piemīt vairāk nekā citiem. Jaunākajos pētījumos dzīvesspēks tiek konceptualizēts kā daudzlīmeņu regulācijas sistēma, kas ietver:

• neirobioloģisko regulāciju (stresa reakcijas, nervu sistēma),

• psiholoģisko regulāciju (emocijas, domāšana),

• uzvedības regulāciju (lēmumi, rīcība),

• sociālo regulāciju (attiecības, atbalsts).

Šo līmeņu mijiedarbība nosaka, cik efektīvi cilvēks spēj funkcionēt sarežģītos apstākļos. Tas nozīmē, ka dzīvesspēku var attīstīt. Tas sākas ar apzinātību – spēju pamanīt savu slodzi, savas reakcijas, ierastos domāšanas modeļus, lai pakāpeniski veidotu tādu attieksmi un rīcību, kas ļauj ne tikai izturēt, bet arī ilgtermiņā saglabāt līdzsvaru un attīstīties.

Dzīvesspēks nav tikai par to, cik daudz spējam izturēt. Tas ir par to, kā mēs dzīvojam un strādājam ilgtermiņā. Tas veidojas mūsu domāšanā, mūsu ikdienas izvēlēs un vidē, kurā atrodamies. Tas aug tur, kur ir gan drošība, gan iespēja sevi izaicināt.

Pakāpeniski dzīvesspēks pārtop konkrētās prasmēs: regulēt emocijas, elastīgi domāt, pieņemt nenoteiktību un meklēt atbalstu. Un tieši šī spēja – apzināti pielāgoties, regulēt slodzi un saglabāt iekšējo stabilitāti – ir pamats ne tikai individuālai labbūtībai, bet arī veselīgām, ilgtspējīgām organizācijām.

Kā mēs ar to strādājam praksē?

Dzīvesspēks bieži veidojas tieši sarežģītās situācijās, taču to var arī apzināti attīstīt – veidojot prasmes un stiprinot savus resursus ikdienā.

Par to veidotas Vesels Birojs nodarbības kopā ar lektori, psiholoģijas doktori un geštaltterapeiti Elīnu Zelčāni. Tajās dzīvesspēks tiek aplūkots kā praktiska, attīstāma prasme, apvienojot teoriju ar refleksiju un vienkāršiem, izmēģināmiem instrumentiem.

Piedāvājums organizācijām un komandām

Programma ir pielāgojama organizācijas vajadzībām un pieejama vairākos formātos:

• Vebināra formā – piemērots kā ievads vai iedvesmojošs skatījums uz dzīvesspēka tēmu, sniedzot galvenos principus un praktiskus virzienus ikdienai.

• Klātienes nodarbība (1,5 - 2,5 stundas) – koncentrēts un strukturēts ieskats dzīvesspēkā, ar iespēju dalībniekiem reflektēt par savu pieredzi un gūt pirmos praktiskos instrumentus.

• Padziļinātāka klātienes nodarbība (3-4 stundas, vēlams ar follow-up nodarbību) – plašāks darbs ar individuālajiem un komandas resursiem, iekļaujot diskusijas, grupu uzdevumus un konkrētu risinājumu izstrādi darba videi.

Lai padziļināti pievērstos un pakāpeniski attīstītu prasmes, kas tieši saistītas ar dzīvesspēku un veiksmīgu funkcionēšanu nenoteiktības apstākļos, iespējams veidot arī darba devējam pielāgotu nodarbību ciklu.

Ar pilno nodarbību aprakstu iepazīties zemāk:

Dzīvesspēks ar Elīnu Zelčāni.pdf

Download PDF • 367KB

📩 Ja vēlies uzzināt vairāk par nodarbību vai pieteikt to savai komandai, sazinieties ar mums: info@veselsbirojs.lv