Novembris – vīriešu veselības mēnesis

Viktorija Buraka
Nov 19
6 min read

Šodien, 19. novembrī, kad pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā vīriešu diena, ir īstais brīdis uzdot jautājumu: kā mēs rūpējamies par vīriešiem savā komandā un ģimenē? Tiem, kuri bieži ir vērsti uz rezultātu, uzņemas atbildību, steidzas un klusībā iztur arī tad, kad nav viegli. Šajā bloga rakstā piedāvājam idejas, kā pievērst vairāk uzmanības vīriešu fiziskajai un emocionālajai labsajūtai: ar praktiskām aktivitātēm, kustību, sarunām un atbalstu, ko var palīdzēt īstenot “Vesels Birojs” komanda.

Kas ir “Movembris”?

Ik gadu Latvijā un visā pasaulē novembrī tiek pievērsta īpaša uzmanība vīriešu veselībai. Viena no pazīstamākajām iniciatīvām ir vīriešu veselības kampaņa “Movembris” (no angļu “moustache” – ūsas un “November” – novembris). Visa mēneša laikā tiek aktualizētas ar vīriešu veselību saistītas problēmas, stāstīts par ārstēšanās un profilakses iespējām, un vīrieši tiek aicināti savlaicīgi veikt veselības pārbaudes.

Simboliski “Movembra” jeb “Ūsu mēneša” laikā vīrieši audzē ūsas, lai pastiprināti pievērstu uzmanību savai veselībai un iedrošinātu arī citus runāt par pārbaudēm, slimību profilaksi un mentālo labsajūtu.

Ko saka statistika?

Latvijā vīriešu vidējais dzīves ilgums joprojām ir būtiski zemāks nekā sievietēm – 69,8 gadi vīriešiem un 79,6 gadi sievietēm, un tas ir zem OECD vidējā rādītāja.

Vēl uztraucošāk – veselīgās dzīves gadi vīriešiem Latvijā ir ap 51,2 gadiem kas ir gandrīz desmit gadus mazāk nekā Eiropas Savienībā vidēji!

Aiz šiem skaitļiem ir stāsti par slimībām, kas atklātas par vēlu, par neatrisinātu stresu, klusām krīzēm un nogurumu, par kuru nav bijis kam vai kur pateikt.

Darba vieta ir vide, kur pavadām lielu daļu savas dienas. Tieši tāpēc darba devējam ir unikāla iespēja un arī atbildība – radīt vidi, kas atbalsta fizisko un mentālo veselību.

Kāpēc vīriešu veselībai jāpievērš īpaša uzmanība?

Vīriešu veselība nav tikai individuāls dzīvesstila jautājums – tā atspoguļojas arī valsts statistikā, veselības aprūpes sistēmas noslodzē un darba vidi ietekmējošos rādītājos. Dzīves ilguma atšķirības, vēža un pašnāvību dati parāda, ka vīrieši biežāk mirst priekšlaicīgi un no preventīvi novēršamiem cēloņiem. Tie ir stāsti par cilvēkiem, kas strādā mūsu komandās, vada projektus, audzina bērnus.

Fakti īsumā:

Vīriešu paredzamais dzīves ilgums Latvijā ir gandrīz par 10 gadiem īsāks nekā sievietēm. OECD dati rāda, ka Latvijā vīrieši vidēji dzīvo ap 69,8 gadu, kamēr sievietes – ap 79,6 gadi; dzimumu atšķirība ir gandrīz 10 gadi, kas ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā.
Mirstība no prostatas vēža ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Eurostat dati un jaunākais ES valstu vēža profils rāda, ka Latvija ilgstoši bijusi starp valstīm ar visaugstāko mirstību no prostatas vēža – kādreiz pat pirmajā vietā, šobrīd otrajā pozīcijā ES.
Pašnāvību statistikā vīrieši ir lielākā daļa gadījumu – vairāk nekā četri no pieciem. ES līmenī ap 75–80 % pašnāvību izdara vīrieši, un arī Latvijā vīriešu pašnāvību skaits ir būtiski augstāks nekā sievietēm.

Šie dati palīdz saprast, kāpēc vīriešu veselība ir ne tikai privāta tēma, bet arī darba vides, sabiedrības un valsts politikas jautājums. Uzņēmumiem, kas domā par ilgtspēju un darbinieku labbūtību, vīriešu veselības atbalsts ir veids kā būt sociāli atbildīgiem un iespēja reāli ietekmēt situāciju.

Kāpēc vīrieši bieži nenonāk līdz speciālistam?

Dažādu pētījumu un praktiskās pieredzes kopsavilkums parāda vairākas atkārtotas tendences:

Stereotipi un audzināšana. Bērnībā dzirdētie “Nečīksti!”, “Saņemies!”, “Esi stiprs!” bieži kļūst par iekšēju likumu. Rezultātā sūdzēties par sāpēm, nogurumu, trauksmi vai skumjām šķiet kā vājuma pazīme.
Laika un prioritāšu trūkums. Liela daļa vīriešu jūtas atbildīgi par ģimenes finansiālo stabilitāti. Darbs, pienākumi, projekti – un rūpes par veselību bieži atvirzās uz “kādreiz vēlāk”.
Neziņa par riskiem. Daudzas slimības, piemēram, prostatas vēzis, agrīnās stadijās nesagādā sāpes vai pamanāmus simptomus. Ja nav sūdzību, šķiet, ka nav arī iemesla pārbaudēm.

Tieši šeit darba devējs var būt tas, kurš “atver durvis” – piedāvā informāciju, iespējas un drošu sarunas telpu.

Kas var mainīt ieradumus: pārbaude, kustība, saruna

Lai mainītu statistiku, svarīgi pievērst uzmanību un kopā veikt soļus situācijas uzlabošanai, sākot ar mazajiem soļiem. Piemēram, trīs konsekventi virzieni, kurus darba vieta var atbalstīt: pārbaude, kustība un saruna.

1. Pārbaude: “Zini savus rādītājus”

Regulāras profilaktiskās pārbaudes ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā novērst nopietnas saslimšanas vai atklāt tās agrīni – laikā, kad ārstēšana ir daudz veiksmīgāka.

Ko var darīt darba vieta?

Atgādināt par valsts apmaksātajām pārbaudēm (piemēram, prostatas vēža skrīningu, asinsspiediena, holesterīna, cukura līmeņa pārbaudēm).
Sagatavot īsu, saprotamu kopsavilkumu par “pamata rādītājiem”, ko vīrietim būtu vērts pārbaudīt reizi gadā, un izplatīt to iekšējā komunikācijā.
Uzaicināt ģimenes ārstu vai speciālistu uz 30–60 minūšu informatīvu lekciju par profilakses nozīmi – ar iespēju uzdot jautājumus anonīmi.
Atgādināt par veselības apdrošināšanas nosacījumiem un iespējām (ja tāda tiek piedāvāta).

Šī informācija var būt pirmais solis, lai kāds kolēģis tomēr pierakstās uz vizīti pie ārsta, ko atlicis gadiem.

2. Kustība: vairāk enerģijas un mazāk stresa

Kustība ir viens no labāk izpētītajiem “medikamentiem” pret hronisku stresu, nogurumu un garastāvokļa svārstībām. Regulāras fiziskās aktivitātes samazina kardiovaskulāro slimību risku, palīdz regulēt svaru un uzlabo miega kvalitāti. Vienlaikus tās pozitīvi ietekmē arī koncentrēšanās spējas un darba produktivitāti.

Ko var darīt darba vieta?

Ieviest īsas kustību pauzes (5–10 min) sapulču vai darba dienas laikā – stiepšanās, plecu un muguras atslodze, neliela pastaiga.
Organizēt kopīgu gājienu, soļu izaicinājumu vai “pastaigu klubu” vīriešiem (un visai komandai), kur kustība apvienojas ar neformālu sarunu.
Uzaicināt uz nodarbību fizioterapeitu, lai labāk izprastu sava ķermeņa vajadzības un motivētu ieviest kaut nelielas, bet veselīgas pārmaiņas un ieradumus.
Ērti iekārtot darba vietu tā, lai piecelties būtu vieglāk, nevis grūtāk (piemēram, augstumā regulējams darba galds, skaidri signāli komandā, ka atpūtas pauzes ir atbalstāmas).

3. Atklāta saruna: labbūtības pamats

Vīrieši statistiski retāk meklē psiholoģisku palīdzību un biežāk mēdz “turēt sevī”, līdz brīdim, kad spriedze kļūst nepanesama. Saruna – ar kolēģi, vadītāju, speciālistu – var būt svarīgs atbalsta punkts, kas novērš izdegšanu vai pat traģēdiju.

Ko var darīt darba vieta?

Normalizēt sarunas par garīgo veselību iekšējā komunikācijā – piemēram, rakstot par stresu, miegu, atjaunošanos, nevis tikai par “motivāciju” un “rezultātiem”.
Piedāvāt īsas sarunu sesijas vai vebinārus ar psihologu par vīriešu garīgo veselību, stresa vadību un polaritāti starp “būt stipram” un “prasīt palīdzību”.
Atgādināt par pieejamiem resursiem: uzņēmuma atbalsta programmām vai veselības apdrošināšanas iespējām mentālajai veselībai (ja tāda ir pieejama), valsts un NVO atbalsta tālruņiem, psihologu un psihoterapeitu iespējām.
Mudināt vadītājus regulāri uzdot vienkāršu, bet nozīmīgu jautājumu: “Kā tev patiesībā klājas?” – un būt gataviem arī uzklausīt.

Pat viena droša saruna var būt sākums ceļam uz palīdzības meklēšanu un uzlabojumiem.

Noslēgumā: ar ko sākt savā organizācijā?

Ja gribas “sakārtot visu”, var iestrēgt. Tādēļ aicinām sākt ar vienkāršu jautājumu: kurš no trim virzieniem – pārbaude, kustība vai saruna – šobrīd jūsu organizācijā ir visvājākais vai prioritāri attīstāms?

Mēs nevaram izmainīt statistiku vienā dienā, bet katrs uzņēmums var būt daļa no risinājuma – ar vienu pārbaudi, vienu kustību pauzi, vienu sarunu, kas notika savlaicīgi. Dažkārt pietiek ar vienu skaidru soli, ko īstenojat konsekventi.

Kā darba devējiem var palīdzēt Vesels Birojs?

Novembrī – vīriešu veselības mēnesī – īpaši izceļam divas nodarbības, kas fokusējas uz veselību, enerģiju un ikdienas ieradumiem.

Ja vēlaties kustības tēmu pacelt nākamajā līmenī, iesakām “Enerģijai un produktivitātei: nodarbība ar fizioterapeitu” – praktisku nodarbību kopā ar sertificētu fizioterapeitu Kristapu Blitsonu.

Nodarbībā dalībnieki:

saprot, cik liels kustību apjoms ikdienā ir “pietiekami”,
uzzina praktiskus “knifus”, kā ikdienā kustēties vairāk,
iepazīst, kā kustība palīdz mentālajai veselībai un kognitīvajām spējām,
kopīgi izkustas un izmēģina vienkāršus vingrojumus, ko var turpināt izmantot darba dienas laikā,
saņem materiālus mikro paužu un veselīgu ieradumu ieviešanai.

Tā ir lieliska iespēja vīriešiem (un visai komandai) sajust, ka kustība nav tikai par “sporta zāli 5 reizes nedēļā”, bet par maziem, reāli izpildāmiem soļiem.

Ja vēlies dot iespēju savas komandas vīriesiem palūkoties uz savu veselību un produktivitāti no bio-hakinga perspektīvas, interesanta un praktiska nodarbība pieejama ar biohakeri Kasparu Vendeli: "Rīki veselībai, biohakinga pieejas un metodes. Uzsvars: vīriešu veselība".

Nodarbībā dalībnieki:

izprot, kas ir biohakings un kā tas palīdz labāk pārvaldīt savu enerģiju, veselību un mentālo līdzsvaru,
iepazīst praktiskus rīkus un tehnikas nervu sistēmas labākai pašregulācijai,
uzzina par dienas ritma (ultradiāno ciklu) un hronotipiem,
saņem iedvesmu un konkrētus piemērus, kā ar maziem soļiem uzlabot fizisko un mentālo sniegumu gan darbā, gan ārpus tā.

✉️ Ja vēlaties pielāgot kādu no šīm nodarbībām savam kolektīvam vai izveidot plašāku veselības iniciatīvu, sazinieties ar mums info@veselsbirojs.lv, lai vienotos tēmu un formātu.

Avoti