Kā salīgt mieru ar saldumiem jeb līdzsvars saldumu lietošanā

Saldumi nereti kļūst par klusajiem pretiniekiem mūsu ikdienā - vilinoši, bet uztraukumu raisoši. Sabiedrības veselības kontekstā pieaugoši tiek uzsvērta nepieciešamība ierobežot cukura patēriņu - īpaši, lai mazinātu hronisku slimību riskus.

Uztura terapijā visbiežāk dzirdu nevis vēlmi pēc stingrākiem aizliegumiem, bet pēc miera. Miera attiecībās ar ēdienu, īpaši ar saldumiem, kas spēj raisīt gan baudu, gan vainas sajūtu.

Ikviens, iespējams, ir piedzīvojis saldumkāri. Bet - kāpēc viens apstājas pie vienas konfektes, kamēr citam gribas “izēst visu pieliekamo”? Šajā rakstā meklēsim atbildes: kā attīstīt veselīgākas, apzinātākas attiecības ar saldumiem: bez vainas, bet ar līdzsvaru.

Kāpēc tik ļoti gribas saldumus?

Saldumkāre nav rakstura vājums – tā ir cilvēciski saprotama vajadzība. Mūsu smadzenes dabiski meklē cukuru kā enerģijas avotu, un stresa situācijās vēlme pēc saldumiem pieaug.

Bioloģiskie iemesli ietver:

• Zems cukura līmenis asinīs (bieži pēc pārāk ilga laika bez ēdiena)

• Hormonālas svārstības

• Nepietiekams miegs vai pārmērīgs nogurums

  
  

Psiholoģiskie iemesli:

• Saldumi kā komforta mehānisms stresa vai vientulības brīžos

• Ieradumi, kas veidojušies jau bērnībā (“ja būsi labs – dabūsi saldumu”)

  
  

Jo vairāk aizliedzu, jo vairāk gribas

Saldumi bieži kļūst par aizliegto augli, kas uzbudina un provocē.Kad mēs tos izslēdzam no ēdienkartes ar domu “nedrīkst”, mūsu smadzenes tos sāk uztvert kā retu iespēju – un nākamajā reizē pārdozējam. Uztura psiholoģijā bieži varam novērot, kā ierobežojoša ēšana un uztura aizliegumi ilgtermiņā nevis uzlabo uztura paradumus, bet veicina zaudētu kontroli.

Līdzsvarots risinājums ir normalizēt saldumu klātbūtni uzturā, nepadarot tos par tabu: kur tie nerada baiļu vai vainas sajūtu, bet tiek iekļauti apzināti un ar mēru. Tikai tā var sākties patiesa brīvība.

Apzināta ēšana – miera prakse pie saldumu šķīvja

Apzināta ēšana nozīmē ēst ar uzmanību, klātesamību un bez steigas. Tas ļauj:

• Pamanīt garšas nianses un baudīt katru kumosu

• Atšķirt fizisku izsalkumu no emocionālās vēlmes

• Atpazīt sāta sajūtu un laikus apstāties.

  

Prakse: nākamreiz, kad kārojas saldumu, nevis aizliedz to, bet apstājies un apzināti izbaudi.

Bez vainas. Bez steigas. Ar cieņu pret savu pieredzi.

Praktiski rīki līdzsvarotām attiecībām ar saldumiem

• Ēd regulāri. Ja dienā izlaid ēdienreizes, vakarā saldumu kāre ir gandrīz neizbēgama

• Iekļauj saldumus ēdienkartē ar atļauju, nevis kā “grēku”

• Turi mājās saldumus, bet ne acu priekšā – ir svarīgi, ka ikdienā saldumi ir pieejami, taču ja tie vienmēr būs acīs, var radīt nevajadzīgus kārdinājumus

• Meklē alternatīvus veidus stresa izlādēšanai – pastaiga, saruna, elpošanas tehnika, rakstīšana

• Veido personalizētu “miera rutīnu” –  kas palīdz Tev atgūt līdzsvaru brīžos, kad viss šķiet par daudz

  
  

Uzticies sev – nevis diētai

Patiesas pārmaiņas sākas nevis ar “vairāk gribasspēka”, bet ar mazāk vainas sajūtas un vairāk uzticības sev. Tu neesi bezspēcīgs saldumu priekšā. Tu esi cilvēks, kurš meklē mieru, līdzsvaru un attiecības ar ēdienu, kurās vari justies brīvs.

Saldumi nav ienaidnieks, ja tos lietojam apzināti. Tie var būt daļa no pilnvērtīgas dzīves – ar mēru, cieņu un izpratni par savas veselības vajadzībām. Miers ar saldumiem nav par atteikšanos, bet par pāreju no cīņas uz sadarbību: no vainas uz atbildību, no kontroles uz brīvību. 

Aija Bahmane, uztura speciāliste, Vesels Birojs lektore

Attēls: www.vecteezy.com