Darbinieku izdegšana un klusā paškritika: laiks runāt par līdzjūtību pret sevi
- Laima Buša
- May 22
- 4 min read
Aizvien biežāk tiek runāts par emocionālās inteliģences nozīmi un psiholoģisko drošību darba vidē un ikdienā. Tajā pašā laikā sabiedrībā joprojām vērojama tendence paškritiku uztvert kā vieno no galvenajām pašmotivācijas stratēģijām, savukārt izturēšanos pret sevi ar sapratni un labvēlību – kā vājuma pazīmi.
Šodien, kad dzīves temps ir strauji pieaudzis, robeža starp darbu un privāto telpu sarukusi, un nenoteiktības ir vairāk nekā stabilitātes, parādās cita perspektīva. Mēs lielā mērā nevaram kontrolēt notiekošo sev apkārt, taču varam iemācīties būt sev labi sabiedrotie.
Aizvien biežāk gan psihologi, gan izaugsmes treneri aicina pārskatīt attiecības ar sevi – ne tikai kā pašpalīdzības vingrinājumu, bet kā būtisku mentālās veselības aspektu. Šajā kontekstā īpaši nozīmīga kļūst līdzjūtība pret sevi, ko bieži dēvē arī par labvēlīgu attieksmi pret sevi: spēja sevi atbalstīt, pieņemt, saprast un virzīt priekšu tieši tajos brīžos, kad tas ir visgrūtāk.
Līdzjūtības pret sevi trīs pamatelementi
Psiholoģijā šis jēdziens tiek skaidrots kā attieksme, kurā indivīds izturas pret sevi ar līdzjūtību, sapratni un rūpēm, īpaši brīžos, kad viņam ir grūti, kad tiek piedzīvotas neveiksmes vai kļūdas.
Tā vietā, lai sevi kritizētu, mēs varam atzīt savu cilvēcību – to, ka kļūdīšanās ir pieredzes sastāvdaļa, nevis nespējas apliecinājums. Darīt to, apzinoties savas emocijas, un sniedzot sev labvēlību attieksmi,
Līdzjūtības pret sevi struktūra ir balstīta trīs komponentēs, ko definējusi psiholoģe Dr. Kristīna Nefa:
1. Labvēlīga attieksme pret sevi (Self-Kindness) – spēja reaģēt uz savām neveiksmēm nevis ar nosodījumu, bet ar sapratni;
2. Kopīgā cilvēciskuma apzināšanās (Common Humanity) – izpratne, ka ikviens piedzīvo grūtības, un tā nav personiska nespēja, bet cilvēciskās pieredzes daļa;
3. Apzinātība (Mindfulness) – spēja saskatīt un pieņemt savas sajūtas tādas, kādas tās ir, neapspiežot, bet arī neidentificējoties ar tām.
Šīs trīs prasmes savā starpā veido vienotu sistēmu. Bez apzinātības mēs nespējam uztvert savas iekšējās norises. Bez kopīgās cilvēciskuma apziņas grūtības var šķist nepanesamas un radīt netaisnības sajūtu. Un bez laipnības pret sevi mēs paliekam bez emocionālā balsta, kas dod drošību un spēju virzīties tālāk.
Līdzjūtība pret sevi nav pašmērķis – tā ir vērtība, kas paver ceļu uz emocionālo elastību, noturību un veselīgu attiecību veidošanu gan ar sevi, gan citiem.
Labvēlība pret sevi darba vidē
Arī darba vidē šī prasme iegūst arvien lielāku nozīmi. Izaicinājumi, stress un augstie standarti, perfekcionisms un nepārtraukta pieejamība rada vidi, kurā paškritika bieži tiek normalizēta vai pat uzskatīta par neatņemamu motivācijas daļu. Tomēr realitātē pārspīlēta paškritika ne vien nepaugstina produktivitāti, bet ilgtermiņā veicina izdegšanu, demotivāciju un iekšējas spriedzes palielināšanos.
Labvēlība pret sevi nav attaisnojumu meklēšana vai sevis žēlošana. Tā ir spēja sevi emocionāli atbalstīt brīžos, kad ir grūti – nezaudējot mērķtiecību. Tā ir prasme atgūties pēc kļūdām, pieņemt robežas un virzīties uz priekšu nevis baiļu, bet iekšējas noturības dēļ.
Šī pieeja nav svarīga tikai darbiniekiem individuāli. Tā ir būtiska visai organizācijai – lai veidotu psiholoģiski drošu vidi, kur cilvēki ne tikai iztur slodzi, bet spēj strādāt ar jēgu, atbildību un ilgtermiņa perspektīvu.
Ekspertes skatījums: psiholoģe Sanda Reiharde
Šo pieeju savā praksē pielieto klīniskā un veselības psiholoģe Sanda Reiharde, kura ikdienā strādā gan ar individuālajiem klientiem, gan organizācijām.
Viņas veidotās nodarbības "Labvēlība pret sevi" ir veltītas tām tēmām, kuras ikdienā visbiežāk paliek fonā: emocionālā pašaprūpe, iekšējais dialogs, robežu apzināšanās un arī spēja teikt "nē".
Sandas vadītajās nodarbībās izzinām, kas ir patiesi labvēlīga attieksme pret sevi, un kā attīstīt praktiskus soļus, veidojot apzinātu un cilvēcisku klātbūtni attiecībās pašam ar sevi.
Vairāk par divām nodarbību iespējām ar lektori lasi šajā failā:
Pašrefleksijas jautājumi sev
Labvēlīga attieksme pret sevi ir arī spēja nevis akli sekot tam, ko dara citi, bet vērst skatienu iekšpusē – uzdot sev jautājumus: “Kas man šobrīd var palīdzēt?” “Kas dotu enerģiju?” “Kā es varu par sevi parūpēties tieši šajos apstākļos?”
Tā nav universālu padomu atkārtošana, bet individuāli pielāgotas sistēmas izveide, kas ir saskaņota ar personīgu iekšējo un ārējo arhitektūru.
Kā es reaģēju, kad pieļauju kļūdu? Kādas domas un sajūtas manī rodas?
Vai pret sevi izturos tikpat līdzjūtīgi kā pret draugu līdzīgā situācijā?
Kādas frāzes es varu izmantot, lai sevi atbalstītu? (“Es daru, cik spēju.”/“Šis brīdis pāries.”)
Kā varu sev atgādināt, ka neesmu vienīgais, kurš piedzīvo grūtības?
Praktiski vingrinājumi labvēlīgai attieksmei pret sevi
Līdzjūtības pauze
Šis īsais vingrinājums palīdz pievērsties sev ar līdzjūtību, kad esi emocionāli noguris vai jūties pārslogots.
Atzīsti: “Šis brīdis ir grūts, un tas ir cilvēcīgi.”
Atgādini: “Es varu būt maiga/-s pret sevi, arī tad, kad man ir grūti.”
Izvēlies attieksmi: “Esmu pelnījis/-usi rūpes, nevis nosodījumu.”
Vingrinājums “Kā tu izturies pret draugu?”
Iedomājies: Tavam tuvākajam draugam ir ļoti grūti. Viņš jūtas “izgāzies”, pieļāvis kļūdu vai ar kaut ko netiek galā.Ko tu viņam teiktu? Kā tu viņu atbalstītu? Kā tu rīkotos?
Salīdzini savu attieksmi pret draugu un sevi, un apņemies – nākamreiz pret sevi izturēties ar tādu pašu līdzjūtību.
Atbalstošs pieskāriens
Kad piedzīvo spriedzi vai vainas sajūtu, pamēģini vienkāršu, bet spēcīgu žestu.
Uzliec roku uz krūtīm, sajūti siltumu, klusi pasaki sev: “Es atbalstu sevi – nevis sodu.” Šis žests palīdz nomierināt nervu sistēmu.
Avots: Dr. Kristīna Nefa, self-compassion.org
Vēlies uzzināt vairāk vai apskatīt šo tēmu dziļāk savā komandā?
Sazinies ar mums:
📩 rakstot uz e-pastu: info@veselsbirojs.lv
📞 zvanot +371 26777167
Comments